Ja bērns ir saslimis, papildus temperatūras mērīšanai ļoti būtiski ir sekot līdzi bērna pašsajūtai. Ir dažas bīstamas pazīmes, kas norāda, ka bērnam attīstās smaga infekcija. Viena no šādām pazīmēm ir bērna miegainība – ja viņš guļ daudz vairāk kā parasti un nav pamodināms. Ja bērnam ir sausas lūpas, biezi aplikta mēle, iekritušas acis, samazināta vai vispār iztrūkst urinācija - tas var liecināt par atūdeņošanos. Bērnam var būt arī galvassāpes, izmaiņas uzvedībā un paaugstināts nemiers. Pavisam mazi bērni var ilgstoši raudāt, viņiem var būt izspīlēts lielais avotiņš. Šīs pazīmes kopā ar paaugstinātu temperatūru var liecināt par smagi noritošu infekciju un vecākiem pēc iespējas ātrāk būtu jāmeklē ārsta palīdzība.»
Pavāre īpaši uzsver, ka, saskaņā gan ar starptautiskajam, gan Latvijas ārstu izstrādātajām vadlīnijām, zīdaiņus vecumā līdz 3 mēnešiem ar paaugstinātu temperatūru virs 38 grādiem nekavējoties ir jāparāda mediķiem – vai nu ģimenes ārstam, vai arī neatliekamās palīdzības nodaļas mediķiem slimnīcā. «Tik mazi bērni , kas parasti vēl nav vakcinēti, var slimot ļoti smagi, viņiem ir arī grūtāk nosakāmas pazīmes, kas liecina par smagu bakteriālu infekciju. Tāpat arī drudža gadījumā paaugstināta riska grupā ir bērni, kas nav saņēmuši vakcināciju atbilstoši vakcinācijas kalendāram,» stāsta ārste.
«Temperatūru var mērīt dažādos veidos. Latvijā tradicionāli temperatūru mēra, ievietojot termometru bērnam padusē – tā ir akselārā temperatūra. Ir arī citi temperatūras mērīšanas veidi, piemēram, mutē, ausī vai taisnajā zarnā. Būtiski ir atcerēties, ka ir atšķirība starp dažādām temperatūras mērīšanas normām, tāpēc, ziņojot ārstam par temperatūru bērnam, svarīgi ir pateikt, kādā veidā temperatūra ir mērīta. Ausī vai taisnajā zarnā tā parasti būs augstāka, nekā padusē mērītā.»