Vai jogas retrīti modernajam cilvēkam ir kārtējā «muļķības pote»?

Guru liek mums ieņemt meditatīvu pozu, plaukstas vērst uz ārpusi un aizvērt acis. «Iekārtojieties ērti, atslābiniet ķermeni,» viņš saka. Vieglāk pateikt nekā izdarīt. Sākam elpošanas vingrinājumu, guru sāk skandēt «om».

Iepriekš nekad neesmu nodarbojies ar jogu un esmu tikpat garīgs kā koka dēlis. Tas mani padara par ideālu kandidātu Nepālas jogas un meditācijas piedāvājumiem.

Mūsdienās šādi retrīti ir liels bizness Nepālā, «nokļūt pie saknēm» iespējams pat luksusa viesnīcās.

Taču daudz autentiskāku pieredzi iespējams iegūt pieticīgākās vietās. «Atmashree Yoga Retreat» ir četrstāvu betona ēka, kas neatrodas pie Pokharas ezera. Pie durvīm mani sagaida Mantra - mans jaunais pasniedzējs, kas ierāda man mitekli ar gultu ar stingru matraci un neko daudz vairāk.

Sākumā mēs pavadām pāris minūtes mierīgi sēžot vai cenšoties nosēdēt. Mantra liek mums iztēloties sveces liesmu mūsu pieres centrā, koncentrēties uz to un ļaut citām domām «iet garām» kā garāmejošiem mākoņiem. Mēs koncentrējamies uz savu elpošanu un sākam skandēt «om». Sākotnēji tas man šķiet mulsinoši, bet pie trešā «om» es atslābstu un novērtēju to, kā skaņa vibrē caur manu ķermeni.

Pēc desmit minūtēm Mantra nolemj, ka ir pienācis laiks joga nidra pozai. Atkal pieķeru sevi pie domas par bīstamām pozām, taču izrādās, ka šajā ir tikai jāatrodas guļus pozīcijā, jāaizver acis un jāatkārto: «Es neaizmigšu, es neaizmigšu!» Šajā brīdī kļūst dīvaini. «Pievērsiet uzmanību savai labajai pusei,» saka skolotājs. «Sajūtiet labās rokas pirkstus, sajūtiet savu īkšķi...» un tā tālāk 45 minūtes, pievēršot uzmanību visām sava ķermeņa daļām. Ideja ir virzīt uzmanību katrai ķermeņa daļai pēc kārtas (ķermeņa skenēšana). Tas nav viegli, ko pierāda krākšana no citiem studentiem, bet tam ir rezultāts.

Agrā vakarā, kad saule iekrāso ezeru sudrabaini violetu, dodamies uz jumtu, kur norisinās nākamā nodarbība. Radžam ir 37 gadi un 25 gadu pieredze jogošanā. Viņš «izved mūs cauri» mēness sveicienam - 14 stiepšanās pozām. Pēc tam mēs izmēģinām vienkāršākas pozas, kas man šķiet grūtas.

Asanas ir tās, kas vairumam Rietumu cilvēku nāk prātā, domājot par jogu, taču tās tiek praktizētas tikai divas dienas no piecām.

«Joga nav tikai pozu apkopojums vai vingrinājumi. Tas ir dzīvesveids,»

vēlāk teiks kāds no studentiem.

Programma ir nogurdinoša, esmu gultā ap deviņiem katru vakaru. Pēc dažām dienām jau gaidu meditācijas sesijas un jogas asanas man padodas labāk. «Tev sanāk labāk!» saka Mantra.

Atšķirībā no vairuma jogotāju, kas pavada nedēļu Kopan klosterī Katmandu, kurā rietumnieki tiek uzņemti jau no 1971. gada, esmu te tikai četras dienas. Taču nākas secināt, ka pat neliela miera deva var būt pozitīva un mudināt uz pārmaiņām.