Sparģeļos ir daudz folijskābes, kas palīdz saglabāt mieru. Šos dārzeņus var gardi pagatavot tvaicējot vai apcepot, kā arī pievienot salātiem.
Avokado sastāvā ir daudz B vitamīna, kas palīdz veidot nervu šūnas, kā arī uzlabo smadzeņu darbību. Savukārt stress varētu būt saistīts ar B vitamīna trūkumu organismā.
Lai arī mellenes ir nelielas, pietiek ar tikai vienu sauju šo garšīgo ogu, lai cilvēka organisms saņemtu nepieciešamo antioksidantu un C vitamīna devu. Kad cilvēks izjūt stresu, antioksidanti un C vitamīns ir nepieciešami, lai palīdzētu atjaunot un aizsargāt šūnas.
Glāze silta piena pirms gulētiešanas ir jau sen zināms triks, kas palīdz ne tikai ātrāk iemigt, bet arī nomierināt cilvēku. Pienā ir daudz antioksidantu, kā arī B2 un B12 vitamīns.
Mandelēs ir ļoti daudz B2 un E vitamīna, kas uzlabo cilvēka imunitāti stresa situāciju laikā. Pietiek ar 50 gramiem mandeļu dienā, lai saņemtu šīs nepieciešamās vielas.
Ir iemesls, kāpēc apelsīnu sula laika gaitā kļuvusi par populāru dzērienu brokastīs. Apelsīnos ir daudz C vitamīna, kas uzlabo asinsspiedienu un mazina stresa hormonu kortizolu.
Vērtīgās omega 3 taukskābes, kas mazina kortizolu un adrenalīnu, galvenokārt atrodamas tieši lasī. Lai pasargātu savu sirdi no stresa hormoniem, ieteicams uzņemt apmēram 100 gramus trīs reizes nedēļā.
Lai arī spināti daudziem nav mīļāko ēdienu sarakstā, tajos ir daudz magnija, kas palīdz regulēt kortizola līmeni un veicina emocionālo labsajūtu.
Tītara gaļā ir ne tikai daudz olbaltumvielu, bet arī aminoskābe triptofāns, kas palīdz mazināt stresu.
Auzu pārslas ir ēdiens, kas veicina serotonīna izstrādi cilvēka organismā. Šī viela veicina laimes sajūtu un emocionālo labsajūtu jeb mazina stresu.