Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/03/7933805t1h54b3.jpg)
Katra soļa dokumentēšana sociālajos tīklos prasa savu nodevu. Sociālo tīklu popularitātes pieaugums nozīmē to, ka mēs kā pasaules iedzīvotāji kļūstam arvien vairāk saistīti, vairāk nekā jebkad agrāk vēsturē. Tomēr atkarība no sociālajiem tīkliem var kaitēt mūsu garīgajai veselībai, ņemot vērā, ka vidēji katrs brits pārbauda savu telefonu aptuveni 28 reizes dienā, vēsta izdevums «The Independent».
Lai arī sociālo tīklu platformām ir savas priekšrocības, to pārāk bieža lietošana ilgtermiņā var padarīt tevi aizvien nelaimīgāku un izolētāku.
Konstanta perfekti filtrētu fotoattēlu plūsma, kas redzama Instagram, «pieklauvē» pie daudzu cilvēku pašapziņas. Twitter ziņu pārbaudīšana pirms gulētiešanas varētu pasliktināt miega kvalitāti.
Lūk, seši veidi, kā sociālie tīkli var ietekmēt tavu garīgo veselību, pat ja tu to īsti neapzinies.
Pašapziņa
Mums visiem ir sava daļa nedrošību, par dažām mēs runājam atklāti, kamēr citas paturam tikai pie sevis.
Tomēr sevis salīdzināšana ar citiem Instagram, skatoties viņu perfektās bildes vai pārbaudot kāda attiecību statusu Facebook, dara maz laba tavai pašapziņai.
Kopenhāgenas universitātē veiktais pētījums atklājis, ka pastāv tāds fenomens kā «Facebook skaudība»: tie, kas atturējās no sociālā tīkla lietošanas, jutās apmierinātāki ar dzīvi.
«Kad nosakām savu vērtību, pamatojoties uz to, kā mums iet salīdzinājumā ar citiem, padarām savu laimi par mainīgo, kas ir pilnīgi ārpus mūsu kontroles,»
skaidro viens no pētījuma autoriem.
Lielāka apzinātība, cik laika tērējam, «skrollējot» citu cilvēku profilus, var palīdzēt tev koncentrēties uz sevi un celt savu pašapziņu.
Cilvēciskās saites
Kā cilvēkiem mums ir ļoti svarīgi komunicēt un veidot personiskas saites citam ar citu. Tomēr to ir grūti izdarīt, ja esam piekalti ekrāniem, vairāk iepazīstot mūsu draugu digitālās fasādes nekā viņu reālās personības.
Pētījumā, kas publicēts «American Journal of Epidemiology», kas izvērtēja 5208 personas, konstatēja, ka kopumā Facebook lietošana var negatīvi ietekmēt indivīda labklājību.
Atmiņa
Sociālie tīkli var būt lieliski, lai atgrieztos atmiņās un pastāstītu par kādu pagātnes notikumu. Taču tas var arī kropļot veidu, kādā mēs atceramies konkrētus dzīves brīžus.
Daudzi no mums tērē pārāk daudz laika, lai uzņemtu perfektu fotogrāfiju, tajā pašā laikā neabsorbējot to, ko redz paši savām acīm.
«Ja mēs visu savu uzmanību vēršam uz to, lai noķertu labākos kadrus, ko apbrīnot sociālo mediju sekotājiem, paliek mazāk laika reālās pieredzes baudīšanai,» atzīst pētījuma autori.
Miegs
Pietiekams miega daudzums ir ļoti svarīgs. Daudzi no mums pārmērīgi izmanto viedierīces, kas tikai apgrūtina iemigšanu.
«Raizes vai skaudība, kas rodas no tā, ko redzam sociālajos medijos, uztur smadzenēs augstu trauksmes līmeni, kas neļauj aizmigt,» skaidro pētījuma autori, piebilstot, ka arī gaisma, ko izstaro viedierīces tikai dažus centimetrus no mūsu sejas, var nomākt melatonīna (hormona, kas veicina miegainību) atbrīvošanos.
Mēģini ieviest sev stingru noteikumu - neizmantot telefonu un datoru vismaz 40 minūtes pirms gulētiešanas, un pārbaudi, vai tas ietekmē miega kvalitāti.
Uzmanības noturība
Tā nav tikai zemapziņa, par ko būtu jāsatraucas, bet arī tas, cik pilnvērtīgi smadzenes spēj koncentrēties, kad esi pamodies.
Lai gan ir neiespējami aptvert informācijas apjomu, kas ir pieejams mūsu pirkstu galiem, sociālo mediju dēļ cilvēki ir kļuvuši daudz izklaidīgāki.
Sociālie tīkli mūs pakļauj nemitīgam, viegli sasniedzamam izklaides vilinājumam, norāda autori.
Ja neesi spējīgs nepārbaudīt savu telefonu vismaz pāris minūtes, labi būtu patrenēt gribasspēku.
Garīgā veselība
Pierādīts, ka sociālie mediji ne vien izraisa neapmierinātību, bet var novest pie nopietnākām garīgās veselības problēmām, kā, piemēram, trauksme vai depresija.
Martā tika ziņots, ka trešdaļa no 1000 Z paaudzes indivīdiem apgalvoja, ka pametuši sociālos medijus, savukārt 41% apgalvoja, ka sociālie mediji liek tiem justies bažīgiem, skumjiem vai depresīviem.
Lai gan nav obligāti jāpamet sociālie tīkli, ir vēlams ieviest no sociālajiem medijiem brīvu laiku, ja jūti, ka tie tevi velk pie zemes. Nelielas pārmaiņas var nest daudz negaidītu labumu.