Biedrības «Glābsim Latvijas laukus» priekšsēdētāja Valentīna Roziņa un Beverīnas novada zemnieku saimniecības «Rozītes» īpašniece pirms dažiem mēnešiem aicināja ģimenes pašām kaut ko audzēt un strādāt azaida galda papildināšanai. Diemžēl labi iecerētais ir «izgāzies», jo vieglāk ir saņemt pabalstus, ceturtdien raksta «Latvijas Avīze».
Visā lielajā Beverīnas novadā un vēl blakus esošajos nav atradušies pat uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi idejas piekritēji. Tādēļ zemnieces secinājumi ir skarbi.
«Cilvēki mūsdienās grib visu jau gatavu paņemt, nemaz nedomājot, ka būs arī jāstrādā, lai paņemto saglabātu un rūpētos par to. Tāpēc es to biedrību dibināju, gribēju iemācīt cilvēkiem pašiem pelnīt. Bet nevienam neko nevajag. Pat ja kāds sasparojies un pavasarī kaut ko iesējis, tas tagad viss aizaudzis nezālēm,» teikusi Valentīna.
Zemniece laikrakstam sacījusi, ka nepieciešams likvidēt pabalstu sistēmu. Viņasprāt, tā valsti dzen tikai postā. Pretējā gadījumā runas un šausmināšanās, ka valstī trūkst strādnieku, ka darbs ir, bet nav darītāju, nekad nebeigsies.
Tāpat arī pabalstu saņēmēji nekad nesapratīs, ka to naudu un pārtikas pakas, ko saņem viņi, citi nopelnījuši ar savu darbu un nodokļu maksāšanu, norāda zemniece.
«Diemžēl cilvēki, kuri pieraduši tikai pie garantētā iztikas minimuma latiem un pārtikas pakām, paši nevēlas darīt neko. Spēcīgi, darba spējīgi cilvēki atklāti pasaka – ja ģimenē ir trīs bērni un divi pieaugušie, tad garantētais iztikas minimums kopā iznāk ap 350 latiem mēnesī, un par minimālo algu viņi neiešot strādāt. Mēs novadā kārtējo reizi esam pārliecinājušies, ka arī tā saucamā simtlatnieku programma nav pareizais risinājums,» avīzei sacīja Valkas novada pašvaldības priekšsēdētājs Kārlis Albergs.
Novadā aplēsts, ka savus pienākumus no aptuveni 60 simtlatniekiem čakli veic vien kādi trīs.
