Karavīra nāve Irākā maksā «lētāk»

Pašreizējā likumdošana paredz, ka karavīra bojāejas gadījumā viņa ģimenes locekļi var saņemt tikai vienreizēju pabalstu, kas obligātā aktīvā militārā dienesta karavīra un rezerves karavīra mantiniekiem ir noteikts 50 000 latu apmērā, savukārt profesionālā dienesta karavīra mantiniekiem — 120 pēdējā mēneša karavīra algu apmērā. No šīs summas netiek atvilkti nodokļi. Taču tas nenozīmē, ka Irākā 8. jūnijā bojā gājušā Latvijas karavīra Olafa Baumaņa piederīgie saņems pabalstu no viņa Irākā nopelnītās naudas. Noteikumi pabalsta saņemšanai ir vienādi gan ārvalstu misijās, gan Latvijā dienošajiem karavīriem, un to aprēķina no «Latvijas algām». Aizsardzības ministrijas preses centrā RB noskaidroja, ka šādu kārtību nosaka Militārā dienesta likums, kurā paredzēts, ka, pildot dienesta pienākumus ārvalstīs, karavīri saņem piemaksu pie algas. Taču vienreizējo pabalstu izmaksās, piemēram, kareivja nāves vai invaliditātes gadījumā, piemaksas lielums netiek ņemts vērā. Tieši tāpēc uz Irāku peļņā braukušajiem karavīriem pabalsts tiek aprēķināts pēc algas, kādu viņi saņem Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos, kas ir vairākas reizes mazāka par to summu, ko veido piemaksas par dienestu Irākā un citviet misijās.

RB gan Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS), gan Aizsardzības ministrijā vēlējās noskaidrot, vai dienests miera un kara apstākļos uzskatāms par līdzvērtīgu un — vai konkrēti O. Baumaņa bojāejas apstākļus nav iespējams izvērtēt individuāli, jo, ciniski lēšot, viņa — profesionāla virsnieka — dzīvības cena ir aptuveni 26 400 latu vērta (ja pieņemam, ka virsleitnanta alga Latvijā «uz papīra» ir 300 latu, kas pareizināta ar 120). Atgādinu, ka neprofesionāla obligātā dienesta karavīra tuvinieki pēc viņa nāves saņem 50 000 latu.

NBS komandieris Gaidis Andrejs Zeibots RB atbildēja, ka Latvijas likumus neapspriedīs. «Es domāju, ka Latvijas likumdošana ir visu noteikusi un nav mūsu problēma to apspriest. Es to nedarīšu. Kas likumā noteikts, to valsts ir samaksājusi. Irākā viņš saņēma visu, kas pienācās. Ja šeit viņam alga bija, piemēram, 200 latu, tad tur — 900. Viņš ir karavīrs, un vienalga, kur kritis — Irākā vai Latvijā. Kāpēc kaut kas jāmaina likumā? Pasaki — kāpēc? Ja arī jāmaina, tad tā jau ir Aizsardzības ministrijas kompetence,» sacīja komandieris. Savukārt Aizsardzības ministrijas vadības viedokli vakar uzzināt neizdevās, jo gan ministrs, gan valsts sekretārs neatrodas Latvijā.

Bojā gājušā O. Baumaņa ģimene vēl nav saņēmusi vienreizējo pabalstu 120 karavīra mēneša algu apmērā. Pagaidām, kā izvairīgi informēja NBS preses virsnieks Uldis Davidovs, tiek kārtotas formalitātes pabalsta saņemšanai un tas «var vilkties kādu laiciņu». Savukārt Valmieras Dome (O. Baumaņa sieva un dēli dzīvo Valmierā) jau piešķīrusi ģimenei 500 latu. Domes pārstāve Inese Kazuša sacīja, ka tā, protams, ir simboliska nauda, bet dzīvē esot reizes, kad «viss var noderēt». Turklāt pašvaldības deputāti esot nosolījušies O. Baumaņa ģimeni nepamest novārtā un «paturēt acīs». Savukārt U. Davidovs informēja, ka O. Baumaņa sievai un bērniem piedāvāts 21 dienu ilgs apmaksāts rehabilitācijas kurss. Pēc atraitnes lūguma ģimene to izies augustā, un šobrīd tiek meklētas iespējas, kas vairāk būtu piemērotas bērniem.

Tikai šogad pavasarī pēc ilgstošas formalitāšu kārtošanas pabalstu 20 savu karavīra mēnešalgu apmērā saņēma cits Irākā traumu guvis Latvijas karavīrs Guntars Jansons. Viņš turpina dienestu Nacionālajā Aizsardzības akadēmijā, sacīja U. Davidovs. Atgādināsim, ka pērn augustā Irākas pilsētas Hillas karabāzē aci zaudējušais Latvijas karavīrs G. Jansons vēl šā gada sākumā nebija iesniedzis dokumentus Aizsardzības ministrijā, lai saņemtu apdrošināšanas kompensāciju. Viņš guva traumu, kad atāķējās gumijas espanders, uz kura viņš bija izžāvis formastērpu. Espandera metāla uzgalis kareivim izsita aci. Pērn augustā Irākas pilsētā Kirkūkā traumas guva vēl viens mūsu karavīrs, kurš apgāzās, vadot kvadraciklu, taču viņam pabalsts nepienākas, jo viņš avarējis, nevis pildot dienesta pienākumus, bet braucot fotografēties.

Kā RB informēja U. Davidovs, 2003. gadā, pildot dienesta pienākumus, armijā notikuši 86 nelaimes gadījumi. Atkarībā no veselības stāvokļa karavīrus pēc nelaimes gadījumiem vai nu atvaļina, vai pārceļ uz citu dienesta vietu.